

Man bija svarīgi, lai vārds nav tukšs, lai tas nenozīmē tikai skanējumu vai tēlu, bet nes sevī atbildību.
STIRNA man ir atgādinājums par to, kā domāt, kā runāt un kā palikt par cilvēku brīžos, kad tas nav ērti.
STIRNA ir mans alter ego projekts, stāvoklis, kurā es esmu godīga, kad rakstu mūziku.
Stāvoklis, kurā es nerunāju lieku, nesekoju tukšiem impulsiem un neatsakos no savām vērtībām, pat ja tas maksā vairāk.
Tas ir vārds, kas mani savāc.
STIRNA sastāv no sešiem burtiem.
Un katrs no tiem nozīmē vienu lietu, no kuras es netaisos atkāpties.
Ne tikai citiem, bet vispirms sev.
Jo cilvēks bez solījuma sev pats sev vairs nepieder.
Domā pats. Izvēlies pats.
Neļauj troksnim, viedokļiem vai spiedienam dzīvot tavā galvā tavā vietā.
Patiesums nav gluds.
Īstums ir dzīvs, elpojošs un reizēm neērts.
Vārdi ir viegli.
Izvēles – nē. Tieši tās pasaka, kas tu esi.
Un tas ir normāli.
Cieņa sākas tur, kur beidzas izlikšanās.
Pat tad, kad vari kļūt auksts.
Pat tad, kad vari izvēlēties vieglāko ceļu.
Tas ir iekšējs kods, pēc kura es rakstu, domāju un strādāju.
Ja kāds jautā, kāpēc STIRNA?
Tāpēc, ka šie seši burti man atgādina, kas es esmu, kad viss pārējais kļūst par daudz.
Ja tu to jūti, iespējams, šis vārds runā arī ar Tevi.